6. dk.

Liekas, ka tā nav sakritītba, ka auss, acs, sirds ir sieviešu dzimtē un 6. deklenācijā. Pie tam tas pārsvarā norāda, ka vārds ir visai pasens, vēl jo vairāk tāpēc, ka šie paši vārdi ir arī lietuviešu (ausis, akis, širdis) un krievu valodās (ухо {sakritība skaidrāka no daudzskaitļa}, очки {kā brilles, acenes, punkti kā acis}, сердце).
Un vispār pēc būtības, ja paskatās uz 6. deklenāciju, tad tajā pārsvarā ietilpst visai fundamentālas lietas:
Debess, dzelzs, klints, kūts, pirts, durvis, ļaudis utt.

Turam jega

Pirms kāda laiciņa, ēdnīcā sēžot, nosecinājām, ka tie leiši tāda dīvaina tautiņa - dzīvo miestos, mitinās kambaros, guļ uz lāvām un kuģo ar laivām - pilnīgs metropolītisms, nerunājot nemaz par skraidīšanu pa gaisu, saukšanu vienam otru par žmogiem un turēšanos pie visa, kas viņiem pieder.

Par lietām un daiktiem

Tātad mazliet par abstrakcijām un to apzīmēšanu. Jebkāds objekts latviešu valodā var tikt apzīmēts ar vārdu "lieta", bet lietuviešu valodā tas ir "daiktas", kas pašsaprotami ir uzjautrinoši joprojām ar katru izdzirdēšnas reizi :), lai gan pēc būtības latviski vārds var tikt lietots līdzīgi apzīmējot kādu agregātu vai aparātu.
Tātad, kur pēkšņi radās "lieta" "daikta" vietā? Mans variants ir tāds, ka "lieta" vienkārši ir kaut kas izliets un kas pēc tam sacietējis - bieži vien tas var ieņemt patvaļīgas formas tā, ka subjektu nekā citādāk kā par lietu nevar nosaukt :).