jeb vai arī vai?

Viena no kaitinošākajām kļūdām, kuru runājot pieļauj latvieši nav pavēles izteiksmes lietojums nevietā vai "kad" lietojums "ka" vietā, bet gan neizprotamais "jeb" lietojums "vai" vietā. Es saprotu, ja to dara mans tēvs vai kāds bērns, bet ja tas parādās ziņu virsrakstos - tā ir pavisam cita lieta. Elementārs izpratnes jautājums? Vai arī tomēr nevērība? Loģiski vēl neizprotamāks ir "vai" lietojums "jeb" vietā - kā gan var izvēlēties "vai", lai papildinātu iepriekšsacīto par to pašu jēdzienu? Lūk piemērs, neko nesakot pat par paša raksta saturu :).

Paģērēšana

Šodien uzzināju ko nozīmē vārds "paģērēt" - pieprasīt, uzstāt. Nav tā, ka pirmo reizi to būtu izdzirdējis, vienkārši nebiju piefiksējis, ka nemaz nezinu tā nozīmi. Tāpat kā vārds "ģeņģerēt" - grīļojoties iet. Tam gan pats uzskrēju virsū, šķirstot vārdnīcu un patīksminājos, kāds skaists vārds ar diviem ģ un vienu ņ. Pat grūti spriest cik ļoti šo vārdu attālināšanās no standarta latviešu valodas lietotā vārdu leksikona ir skaidrojama ar ģ burtu, kas pēc būtības ir visai rets burts latviešu izcelsmes vārdos.