laist diet

Mūsu himnā ir rinda "Laid mūs tur laimē diet". Bet kā gan šis vārds tiek locīts? diet? Liekas, ka nevienam vien nāktos palauzīt galvu :). Nu tad lūk - es deju, tu dej, mēs dejam utt. Tāpat, kā "iet" - lai arī tā nav pirmā asociācija, kas nāk prātā.

6. dk.

Liekas, ka tā nav sakritītba, ka auss, acs, sirds ir sieviešu dzimtē un 6. deklenācijā. Pie tam tas pārsvarā norāda, ka vārds ir visai pasens, vēl jo vairāk tāpēc, ka šie paši vārdi ir arī lietuviešu (ausis, akis, širdis) un krievu valodās (ухо {sakritība skaidrāka no daudzskaitļa}, очки {kā brilles, acenes, punkti kā acis}, сердце).
Un vispār pēc būtības, ja paskatās uz 6. deklenāciju, tad tajā pārsvarā ietilpst visai fundamentālas lietas:
Debess, dzelzs, klints, kūts, pirts, durvis, ļaudis utt.

jeb vai arī vai?

Viena no kaitinošākajām kļūdām, kuru runājot pieļauj latvieši nav pavēles izteiksmes lietojums nevietā vai "kad" lietojums "ka" vietā, bet gan neizprotamais "jeb" lietojums "vai" vietā. Es saprotu, ja to dara mans tēvs vai kāds bērns, bet ja tas parādās ziņu virsrakstos - tā ir pavisam cita lieta. Elementārs izpratnes jautājums? Vai arī tomēr nevērība? Loģiski vēl neizprotamāks ir "vai" lietojums "jeb" vietā - kā gan var izvēlēties "vai", lai papildinātu iepriekšsacīto par to pašu jēdzienu? Lūk piemērs, neko nesakot pat par paša raksta saturu :).

Paģērēšana

Šodien uzzināju ko nozīmē vārds "paģērēt" - pieprasīt, uzstāt. Nav tā, ka pirmo reizi to būtu izdzirdējis, vienkārši nebiju piefiksējis, ka nemaz nezinu tā nozīmi. Tāpat kā vārds "ģeņģerēt" - grīļojoties iet. Tam gan pats uzskrēju virsū, šķirstot vārdnīcu un patīksminājos, kāds skaists vārds ar diviem ģ un vienu ņ. Pat grūti spriest cik ļoti šo vārdu attālināšanās no standarta latviešu valodas lietotā vārdu leksikona ir skaidrojama ar ģ burtu, kas pēc būtības ir visai rets burts latviešu izcelsmes vārdos.