laist diet

Mūsu himnā ir rinda "Laid mūs tur laimē diet". Bet kā gan šis vārds tiek locīts? diet? Liekas, ka nevienam vien nāktos palauzīt galvu :). Nu tad lūk - es deju, tu dej, mēs dejam utt. Tāpat, kā "iet" - lai arī tā nav pirmā asociācija, kas nāk prātā.

6. dk.

Liekas, ka tā nav sakritītba, ka auss, acs, sirds ir sieviešu dzimtē un 6. deklenācijā. Pie tam tas pārsvarā norāda, ka vārds ir visai pasens, vēl jo vairāk tāpēc, ka šie paši vārdi ir arī lietuviešu (ausis, akis, širdis) un krievu valodās (ухо {sakritība skaidrāka no daudzskaitļa}, очки {kā brilles, acenes, punkti kā acis}, сердце).
Un vispār pēc būtības, ja paskatās uz 6. deklenāciju, tad tajā pārsvarā ietilpst visai fundamentālas lietas:
Debess, dzelzs, klints, kūts, pirts, durvis, ļaudis utt.

jeb vai arī vai?

Viena no kaitinošākajām kļūdām, kuru runājot pieļauj latvieši nav pavēles izteiksmes lietojums nevietā vai "kad" lietojums "ka" vietā, bet gan neizprotamais "jeb" lietojums "vai" vietā. Es saprotu, ja to dara mans tēvs vai kāds bērns, bet ja tas parādās ziņu virsrakstos - tā ir pavisam cita lieta. Elementārs izpratnes jautājums? Vai arī tomēr nevērība? Loģiski vēl neizprotamāks ir "vai" lietojums "jeb" vietā - kā gan var izvēlēties "vai", lai papildinātu iepriekšsacīto par to pašu jēdzienu? Lūk piemērs, neko nesakot pat par paša raksta saturu :).

Paģērēšana

Šodien uzzināju ko nozīmē vārds "paģērēt" - pieprasīt, uzstāt. Nav tā, ka pirmo reizi to būtu izdzirdējis, vienkārši nebiju piefiksējis, ka nemaz nezinu tā nozīmi. Tāpat kā vārds "ģeņģerēt" - grīļojoties iet. Tam gan pats uzskrēju virsū, šķirstot vārdnīcu un patīksminājos, kāds skaists vārds ar diviem ģ un vienu ņ. Pat grūti spriest cik ļoti šo vārdu attālināšanās no standarta latviešu valodas lietotā vārdu leksikona ir skaidrojama ar ģ burtu, kas pēc būtības ir visai rets burts latviešu izcelsmes vārdos.

Zaudēju koncentrāciju

Arvien biežāk man lec acīs tas, ka ikdienas saskarsmē, filmu tulkojumos televīzijā un pat avīzēs (ar ko gan tur nodarbojas korektori?) tiek lietots jēdziens koncetrēšanās ar koncentrācija, kas noved pie tādiem uzjautrinošiem absurdiem kā cilvēkiem, kas zaudē koncentrāciju. Interesanti kā gan tas notiek - kāds viņus atšķaida?

Turam jega

Pirms kāda laiciņa, ēdnīcā sēžot, nosecinājām, ka tie leiši tāda dīvaina tautiņa - dzīvo miestos, mitinās kambaros, guļ uz lāvām un kuģo ar laivām - pilnīgs metropolītisms, nerunājot nemaz par skraidīšanu pa gaisu, saukšanu vienam otru par žmogiem un turēšanos pie visa, kas viņiem pieder.

Pieturam pieturās

Apcerot savā prātā vārdu turēt ar visiem tā pienācīgajiem priedēkļiem, kas savukārt veido jaunus vārdus, sakarā ar interesi izraisījušo tureti lietojumu lietuviešu valodā piederības apzīmēšanai, nonācu pie tāda parasta latviešu valodas vārda pietura. Pietura kā pietura, bet nu kāds šeit sakars ar turēšanu. Angliski - bus stop, vāciski - der Bushalt, bet krieviski - ostanovka (slinkums kirilicoties), itāliski - fermata, lietuviski - stotele (no stoveti): visi šie vārdi saistīti ar apstāšanos un stāvēšanu, bet letiņi tik tur un tur - ko gan mēs turam? Zirga pajūgu protams, jo tas jāpietur, lai pieturētu - loģiski, ne? :) Bet nu mūsdienās pārsvarā jau pietur dzelzs rumaki - pietur vilcieni, autobusi un automašīnas...